"Dari to, ko tu mīli" (kļūdainā) izcelsme
Slavenais Stīva Džobsa teiciens "Do what you love" ("Dari to, ko tu mīli") ir iedvesmojis tūkstošiem, ja ne miljoniem. Tomēr, vai zināji, ka viņš tā nemaz nav teicis? Rūpīgāk izpētot, izrādās, ka Džobss nekad nav teicis "Do what you love".
Viņa īstais padoms bija "Love what you do" ("Mīli to, ko tu dari"), un tas nes būtiski atšķirīgu nozīmi. Izprast Džobsa vārdu patieso izcelsmi un nozīmi ir ļoti svarīgi, lai novērtētu viņa vēstījuma dziļumu un izvairītos no iespējamiem pārpratumiem.
"Dari to, ko tu mīli" ir kļuvusi par populāru mantru, ko plaši pieņem tie, kas aicina cilvēkus sekot savām kaislībām, hobijiem. Biežos gadījumos tas ir tikai mārketinga triks lai tevi iedbvesmotu iegādāties vienu vai otru apmācību programmu, iziet kādus kursus, utt..
Tomēr frāzes "Dari to, ko tu mīli" piedēvēšana Stīvam Džobsam ir bieži sastopama kļūda. Šis pārpratums radies pēc Džobsa 2005. gada runas Stenfordas Universitātes (ASV) izlaidumā, kurā Džobss runāja par to, cik svarīgi ir atrast darbu, kas tevi aizrauj. Precīza vārdu izvēle bija pavisam citāda.
"Mīli to, ko tu dari" (pareizās) nozīmes svarīgums
Savā runā Džobss sacīja: "Tavs darbs aizpildīs lielu daļu tavas dzīves, un vienīgais veids, kā būt patiesi apmierinātam, ir darīt to, kas, tavuprāt, ir lielisks darbs. Un vienīgais veids, kā darīt lielisku darbu, ir mīlēt to, ko tu dari." Šie vārdi uzsver ideju atrast piepildījumu un apmierinājumu savā pašreizējā darbā, nevis dzīties pēc kāda neizprotama sapņu darba.
Izprast Džobsa īsto vēstījumu "Mīli to, ko tu dari," ir būtiski vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas atbilst pragmatiskākai pieejai savas karjeras apmierinātībā. Atšķirībā no "Dari to, ko tu mīli," kas var ieteikt, iespējams, nevajadzīgu karjeras maiņu, "Mīli to, ko dari" mudina cilvēkus atrast prieku un jēgu savās pašreizējās lomās.
Otrkārt, "Mīli to, ko tu dari" uzsver centības un izcilības nozīmi darbā. Džobss uzskatīja, ka aizraušanās ar darbu ved uz augstāku sniegumu un personīgu gandarījumu. Šis uzskats balstās uz izpratni, ka apmierinātība rodas, dziļi iesaistoties savos uzdevumos un tiecoties uz izcilību, neatkarīgi no darba veida.
Kādas var būt sekas to nepareizi izprotot
Džobsa padoma pārveidošana par "Dari to, ko tu mīli" var radīt nereālas cerības un karjeras nestabilitāti. Sekojot šim kļūdainajam padomam, cilvēki var būt mudināti pamest stabilus, labi apmaksātus darbus, lai sekotu savām kaislībām, kas ilgtermiņā var nebūt finansiāli izdevīgas vai piepildošas.
Harvard Business Review 2018. gada pētījumā secināts, ka aptuveni 70% cilvēku, kas mainījuši karjeru, lai sekotu saviem sapņiem, pēc tam saskārās ar finansiālām grūtībām vai garīgu izsīkumu. Citkem vārdiem sakot, HBR raksts (autors Cal Newport, viņš arī lieliskās grāmatas Deep Work autors) apšauba ideju, ka sekošana tikai savām kaislībām garantē karjeras gandarījumu, un uzsver, ka veiksmīgai karjerai tomēr ir svarīgas arī prasmes un kompetences.
Savukārt "Mīli to, ko tu dari" veicina veselīgāku domāšanas veidu, mudinot cilvēkus kultivēt dziļu novērtējumu par savu pašreizējo darbu. Šī pieeja veicina izturību un ilgstošas pūles, lai sasniegtu izcilību, kā to pierāda gan Andžela Dakvorta savā grāmatā “Grit: The Power of Passion and Perseverance“, gan Mihaly Csikszentmihalyi flow konceptā.
Mihaly savā grāmatā "Flow: The Psychology of Optimal Experience" skaidro, ka patiesu piepildījumu var sasniegt, ja cilvēks dziļi iesaistās darbā, līdzsvarojot prasmes ar izaicinājumiem un sasniedzot plūsmas (flow) stāvokli. Šajā stāvoklī tiek piedzīvota pilnīga koncentrēšanās, kur laiks aiziet nemanot un ārējie traucējumi, pat tādi, kā apetīte vai tualetes apmeklēšana, zaudē nozīmi.
Plūsma veicina gan radošumu, gan izcilību, un tas precīzi saskan ar "Mīli to, ko tu dari", jo, mīlot savu darbu un pilnībā tajā iesaistoties, cilvēks ne tikai gūst personīgo apmierinātību, bet arī sasniedz augstākos rezultātus.
Izprotot Stīva Džobsa patiesos vārdus un to sekas, mēs varam pieņemt līdzsvarotāku un reālistiskāku pieeju karjeras apmierinātībai un personīgajam piepildījumam. Koncentrējoties uz to, lai mīlētu ko jau darām, mēs varam atrast prieku un izcilību ikdienas uzdevumos, kas ved uz stabilāku un piepildošāku profesionālo dzīvi.
"Dari to, ko tu mīli" lamatas; sekas akli sekojot padomam
"Dari to, ko tu mīli" ir kļuvusi par mantru daudziem, bieži uzskatot to par galveno padomu karjerā. Tomēr šī padoma sekas ne vienmēr ir pozitīvas - akla sekošana šim principam var novest pie dažādām grūtībām, tostarp finansiālai nestabilitātei, trauksmei, izdegšanai un garīgam izsīkumam.
"Dari to, ko tu mīli" mudina cilvēkus sekot savām kaislībām un hobijiem, bieži uz paša stabilitātes un praktiskuma rēķina. Lai gan tas sākumā var šķist iedvesmojoši, ilgtermiņā tam var būt vairākas negatīvas sekas - viena no visbiežākajām ir finansiālas grūtības.
Kad cilvēki pamet labi apmaksātus darbus, lai sekotu saviem sapņiem, viņi var saskarties ar nestabiliem ienākumiem, jo, bieži, viņu jaunie hobij-projekti nesniedz tūlītēju finansiālu atdevi, bet spiediens pārvērst savu aizraušanos peļņā var pārvērst iepriekš mīļoto nodarbošanos par strespilnu ikdienas pienākumu, atņemot to sākotnējo prieku, ko tas sniedza kas tas nebija ikdienas darbs un pienākums.
Piemēram. Tu strādā bankā, bet brīvdienās izbaudi sava dārza iekārtošanu. Taču tad, kad tu sāc dārza iekārtošanu darīt katru dienu citiem klientiem (kas ne vienmēr to māk novērtēt), plus rūpējies par to, lai neizsīktu jauno klientu plūsma, lai būtu stabili ieņēmumi, lai tu varētu samaksāt visus rēķinus, pēc kā tev pašam paliek pāri mazāk, nekā tu varēji nopeplnīt strādājot iepriekšējā darbā un brīvajā laikā bez stresa izabudot savu hobiju - dārza iekārtošanu…
Jau pieminētais Harvard Business Review pētījums uzsver, ka romantizētais "Dari to, ko tu mīli" bieži nonāk pretrunā ar mūsdienu ekonomisko realitāti, radot neatbilstību starp cerībām un rezultātiem.
Izaicinājumi pēc karjeras maiņas - reālās dzīves piemēri
Daudzi cilvēki, kas pametuši savus stabilos darbus un karjeras, lai pievērstos kaislībām, piemēram, ģimenes restorāna atvēršanai, amatniecības biznesa uzsākšanai vai citām mākslinieciskām nodarbēm, bieži vien saskaras ar grūtībām. Šīs problēmas ietver ne tikai finansiālu nestabilitāti, bet arī vilšanos, kad viņu jaunā nodarbe neatbilst idealizētajai vīzijai un cerībām.
Piemēram, man ir zināms kāds programmētājs, kurš atstāja labi apmaksātu darbu lielā organizācijā, lai palīdzētu sievai atvērt maiznīcu. Sievai patika gatavot, bet programmētājam šķita, ka pašam esot uzņēmējam viņš labāk kontrolēs pats savu dzīvi un laiku, varēs dioties ceļojumos kad vēklēsies un kurp vēlēsies.
Jau pirmajos mēnešos viņi saskārās ar neparedzētiem izaicinājumiem, tai skaitā garām darba stundām, augstākām biznesa darbības izmaksām kā plānots, un arī spēcīgā konkurence nenāca par labu. Finansiālais slogs, vēlme pierādīt un sasniegt, kā arī stress galu galā noveda pāri pie izdegšanas, kas aptumšoja sākotnējo pozitīvo satraukumu par savu biznesu un prieku gatavot maizi, radās lieki strīdi un viņi izšķīrās.
"Dari to, ko tu mīli" var būt savs šarms, taču tās ir lamatas. Finansiālā nestabilitāte, izdegšana, garīgs izsīkums un neatbilstība starp cerībām un realitāti ir izplatītas sekas, ar kurām saskaras tie, kas seko šim padomam, neņemot vērā praktiskās sekas. Līdzsvarota pieeja, kas ietver finansiālu saprātīgumu un reālistiskas cerības, ir būtiska ilgtspējīgas karjeras apmierinātībai.
Vērtības un apmierinājuma atrašana pašreizējā darbā
Stīvs Džobss savā ikoniskajā izlaiduma runā uzsvēra, cik svarīgi ir mīlēt to, ko dari, liekot to kā stūrakmeni savam profesionālajam un personīgajam piepildījumam. Džobss norādīja, ka darbs aizņem ievērojamu daļu dzīves, un vienīgais veids, kā gūt patiesu apmierinājumu, ir nodarboties ar to, ko uzskati par lielisku darbu.
Džobsa padoms uzsver, ka piepildījumu un apmierinājumu karjerā var sasniegt nevis nemitīgi meklējot jaunas iespējas, bet gan atrodot jēgu un mērķi pašreizējās nodarbēs. Šis skatījums mudina cilvēkus ieguldīties savās esošajās lomās un atklāt tās darba daļas, kas saskan ar viņu vērtībām un kaislībām. Tādējādi viņi var sasniegt dziļāku apmierinātības sajūtu un izvairīties no nepārtrauktas dzīšanās pēc jaunām iespējām.
Džobss arī uzsvēra neatlaidības un izturības nozīmi, saskaroties ar grūtībām. Šai pašā runā viņš dalījās arī dažos personīgos stāstos par to, kā izaicinājumi un neveiksmes var novest pie lielākām iespējām, ja vien cilvēks paliek aizrautīgs un uzticīgs darot savu darbu. Vērtības atrašana darbā bieži prasa domāšanas maiņu — saskatīt izaicinājumus kā izaugsmes iespējas, nevis šķēršļus.
3 galvenie punkti par mīlestību pret darbu (pēc Stīva Džobsa)
1. Tiecies pēc lieliska sava darba rezultāta: Džobss uzskatīja, ka, lai sasniegtu patiesu apmierinātību, cilvēkam jātiecas darbu darīt tā, lai tas ir izcils. Tas nozīmē uzstādīt augstus standartus un pastāvīgi tos sasniegt.
2. Dzīve ir īsa: savā runā absolventiem viņš atgādināja, ka dzīve ir īsa. Šis punkts izceļ personīgā piepildījuma nozīmi darbs, jo tas ir liela daļa mūsu ikdienas.
3. Ignorē apkārtējo troksni: Džobss aicināja neļaut citu cilvēku viedokļiem nomākt tavu iekšējo balsi, un palikt uzticīgiem saviem mērķiem un vērtībām, nevis pielāgoties sabiedrības gaidām vai spiedienam.
Šie 3 punkti palīdz atrast piepildījumu savā pašreizējā darbā, koncentrējoties uz izcilību, autentiskumu un neatlaidību. Par pēdējo parunāsim nedaudz vairāk.
Neatlaidības nozīmīgums
Andžela Dakvorta savā grāmatā "Grit: The Power of Passion and Perseverance" pēta, kā aizrautība kopā ar neatlaidību (ko viņa sauc par "grit") var būt uzticamāks panākumu prognozētājs nekā iedzimts talants vai inteliģence. Grāmatas galvenā doma ir tāda, ka aizrautības un neatlaidības kombinācija ("grit") ir būtiska, lai sasniegtu ilgtermiņa panākumus un piepildījumu.
Dakvorta apgalvo, ka "grit" ir labāks panākumu prognozētājs nekā iedzimts talants vai tikai intelekts. Viņa norāda, ka "grit" ir pieejams ikvienam, kurš ir gatavs attīstīt šīs īpašības mērķtiecīgi praktizējot un izvirzot skaidrus mērķus.
Dakvorta definē neatlaidību kā ilgstošu un nepārtrauktu centību uz ilgtermiņa mērķiem, neskatoties uz izaicinājumiem un neveiksmēm. Tas ietver attīstības domāšanas veidu, kur neveiksmes tiek uztvertas kā iespējas mācīties, nevis nepārvarami šķēršļi. Neatlaidība ir būtiska, lai pārvarētu grūtības un gūtu panākumus, jo tā uztur indivīda apņēmību, pat ja progress šķiet lēns vai uzdevumi ir sarežģīti.
Dakvorta īpaši uzsver neatlaidības nozīmi, un runa nav tikai par neatlaidību grūtībās, bet gan par neatlaidību ikdienā kas ir saskaņota ar taviem ilgtermiņa mērķiem. Neatlaidība motivē cilvēkus turpināt virzīties uz priekšu, veicot pakāpeniskus soļus, kas galu galā noved pie sasniegumiem. Dakvorta uzsver, ka šis ilgstošais darbs ir būtisks, lai atklātu savu potenciālu un izceltos jebkurā jomā.
Dakvorta sniedz vairākus piemērus, lai ilustrētu "grit" spēku. Viens no tiem ir "Grit Scale" — tas ir instruments, kas tika izstrādāts lai novērtētu cilvēka neatlaidības līmeni. Šī skala tika piemērota pētījumā, kurā piedalījās Čikāgas (ASV) valsts skolu vecāko klašu skolēni, kas sasaistīja viņu neatlaidības rādītājus ar viņu izglītības pabeigšanas rezultātiem diplomos. Tika secināts, ka skolēniem ar augstākiem neatlaidības rādītājiem bija lielāka iespēja absolvēt skolu sekmīgi.
Citā piemērā Dakvorta stāsta par cilvēku, kurš pievienojās peldēšanas komandai nemaz nemākot peldēt. Šis cilvēks apmeklēja peldēšanas nodarbības un rūpīgi trenējās, tādējādi demonstrējot neatlaidību un piearādot, kā "grit" palīdz izturēt ilgtermiņa izaicinājumus un sasniegt savus mērķus, pat ja sākotnējie apstākļi nav tev labvēlīgi (tu nemaz nemāki peldēt).
Līdzīgi esmu darījis arī es pats, piemēram, piekrītot vadīt lekciju kādā uzņēmumā vai moderēt diskusiju kādā konferencē par tēmu, kādu iepriekš neemsu nekad runājis. Tas man liek vairāk gatavoties, uzzināt vairāk un “iebrakt“ konkrētajā tēmā vairāk un dziļāk.
Plūsmas pielietojums ceļā uz piepildījumu
Andželas Dakvortas "grit" koncepts saskan ar Džobsa "mīlēt to, ko tu dari", jo tas uzsver, ka piepildījums ir atrodams caur uzticīgu un pastāvīgu centību uzlabot savus rezultātus, ejot uz mērķi.
Līdzīgu domu varam atrast arī ungāru uzcelsmes amerikāņu psihologa Mihails Čiksenmihi grāmatā par plūsmu (“flow”), ar ko tiek aprakstīts stāvoklis, kad cilvēks ir pilnībā iegrimis un iesaistīts konkrētajā aktivitātē, pat ja tā sākotnēji var šķist sarežģīta vai vienmuļa. Plūsma ir psiholoģisks stāvoklis, kurā cilvēks ir pilnībā iesaistījies aktivitātē, piedzīvojot prieku un iekšēju motivāciju to turpināt (bieži - līdz spēku izsīkumam).
Čiksenmihi savā grāmatā raksturo plūsmu kā stāvokli, kurā "cilvēki ir tik ļoti iesaistīti konkrētajā darbībā, ka nekas cits vairs nešķiet tik svarīgs; pieredze šo darot ir tik patīkama, ka cilvēki turpina to darīt tikai tāpēc, lai turpinātu to darīt, pat ja tas saistīts ar papildus izmaksām”. Šis “flow“ stāvoklis tiek raksturojas ar dziļu koncentrēšanos un laika izjūtas zaudēšanu.
Plūsmas stāvoklis būtiski veicina laimi un piepildījumu, jo tas ļauj cilvēkiem dziļi iesaistīties uzdevumos, kas ir gan izaicinoši (nav par vieglu), gan baudāmi (nav arī neizpildāmi). Šī iesaistīšanās rada iekšēju motivāciju, kad pati aktivitāte (nevis rezultāts) kļūst par atlīdzību.
Pēc Čiksenmihi domām, optimālā plūsmas pieredze ir saistīta ar personīgās labklājības un produktivitātes pieaugumu, izveidojot pozitīvu atgriezenisko saiti, kas uzlabo gan individuālo apmierinātību, gan darba produktivitāti. Šo dziļo iesaistīšanos un prieku var kultivēt ne tikai patīkamās aktivitātēs, bet arī dažādos kontekstos, tostarp darbā, atpūtā un izglītībā.
Plūsmas sasniegšana sarežģītos uzdevumos
Viens no ievērojamākajiem plūsmas aspektiem ir tā pielāgojamība uzdevumiem, kas sākotnēji var šķist sarežģīti vai monotoni. Lai sasniegtu plūsmu šādos uzdevumos, nepieciešams līdzsvars starp cilvēka prasmju līmeni un uzdevuma izaicinājumu.
Ja uzdevums ir pārāk sarežģīts, tas var izraisīt trauksmi, savukārt, ja prasmes pārsniedz uzdevuma izaicinājumu, tas var radīt garlaicību. Plūsma tiek sasniegta, kad pastāv optimāla līdzsvara sajūta starp izaicinājumu un prasmēm, ļaujot cilvēkam pilnībā iesaistīties un gūt apmierinājumu no aktivitātes.
Pētījumi rāda, ka izaicinājumu un prasmju uztvere var tikt pielāgota, lai parastie uzdevumi kļūtu par plūsmas pieredzi. Radošās profesijas pārstāvji, piemēram, mākslinieki un mūziķi, bieži vien piedzīvo plūsmas stāvokli savā darbā, pat ja uzdevumi sākotnēji šķiet sarežģīti. Šo transformāciju veicina koncentrēšanās uz aktivitātes iekšējo atlīdzību, kā arī iespēju pilnveidot meistarību un personīgo izaugsmi.
Mihaila Čiksenmihi plūsmas koncepts piedāvā izpratni par to, kā iesaistīšanās var novest pie laimes un piepildījuma. Sasniedzot līdzsvaru starp prasmēm un izaicinājumiem, cilvēki var piedzīvot plūsmu dažādos kontekstos, tostarp uzdevumos, kas sākotnēji var šķist sarežģīti vai monotoni. Šis pilnīgas iegrimšanas stāvoklis ne tikai uzlabo personīgo labklājību, bet arī veicina noturīgu motivāciju un izcilību izvēlētajā jomā.
Plūsmas piemēri: Melnā Mamba un citi
ASV basketbolsists Kobe Braients bieži tiek apbrīnots ne tikai par savām izcilajām prasmēm, bet arī par savu nepārspējamo darba ētiku un disciplīnu. Braienta, kurš bija pazīstams pēc iesaukas "Melnā Mamba", pieeja sportam bija nepārtraukti treniņi un apņemšanās pastāvīgi uzlabot savas prasmes. Viņš regulāri sāka treniņu vairākas stundas pirms ieradās citi komandas biedri un turpināja trenniņu arī pēc tam, kad viņi jau bija devušies mājup. Braients reiz sacīja: "Es neesmu pats talantīgākais, bet es esmu viens no vissmagāk strādājošajiem," uzsverot, ka viņa panākumi bija lielā mērā saistīti ar viņa apņemšanos.
Braients šajā ziņā nav vienīgais. Daudzi sportisti dažādās sporta disciplīnās ir sasnieguši izcilību, pateicoties neatlaidībai un disciplīnai. Piemēram, visiem zināmais Maikls Džordans, kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem basketbolistiem pasaulē, bija pazīstams ar savu nepārtraukto tieksmi pēc pilnības un garajām treniņu stundām.
Neraugoties uz neskaitāmiem izaicinājumiem, tostarp savainojumiem, jau vairāk nekā divas desmitgades viena no pasaules labākajām tenisistēm Serēna Viljamsa parādīja neatlaidību visā savas karjeras laikā.
Disciplīnas loma ilgtermiņa panākumos
Ja kāds vēlas savu hobiju attīstīt par pelnošu nodarbi, to droši var darīt, taču tas ir ļoti, ļoti grūts uzdevums. Populārākie futbolisti un basketbolisti nav vienkārši zēni un meitenes, kam patīk spēlēt bumbu un tas labi sanāk; viņi disciplīnēti velta daudzas stundas katru savas dzīves dienu arī tad, kad viņiem to galīgi negribas – tas ir darbs, pat ja kādā brīdī tas vairs nepavisam nepatīk. Un arī tad ne visiem izdodas izsisties.
Disciplīna ir galvenaus stūrakmens ilgtermiņa panākumos sportā, tā ietver stingra treniņu grafika ievērošanu un spēju izturēt, kad progress ir lēns vai rodas šķēršļi. Sportā disciplīna nozīmē stabilu sniegumu un spēju izturēt konkurences spriedzi. Panākumi prasa upurus un bieži vien priekšroku ilgtermiņa mērķiem pār īslaicīgu apmierinājumu.
Braienta, Džordana un Viljamsas piemēri parāda, cik svarīga ir smaga darba, disciplīnas un neatlaidības loma panākumu sasniegšanā. Šie sportisti ir parādījuši, ka talants vien nav pietiekams; tas ir jāapvieno ar neatlaidīgu vēlmi uzlabot savas prasmes un disciplinētu pieeju treniņiem un sagatavošanai. Šajā kontekstā "Dari to, ko tu mīli" nozīmētu spēlēt basketbolu, ja tu to ļoti mīli. Taču vai tu to mīlēsi tik pat ļoti, kad tas būs kļuvis tev jau par smagu ikdienas darbu, kur konkurence ir liela un tavas iespējas izsisties mazas?
Lai kļūtu par izcilu savā jomā, ir jāspēj strādāt pat tad, kad nemaz to negribas. Ja darbs sākumā šķiet interesants un viegls, tas ar laiku kļūst par grūtu pienākumu. Tādēļ arī "Love what you do" ir īstais padoms, kas palīdzēs ne tikai izdzīvot, bet arī gūt patiesu gandarījumu no sava darba, pat ja tas prasa lielas pūles un reizēm ir smags.
Personīgie sapņi un pienākumi sabiedrības labā
Angļu ekonomists un filozofs Džons Meinards Keinss uzsver kritisko līdzsvaru starp personīgo sapņu īstenošanu un pienākumu pildīšanu sabiedrības labā. Pēc Keinsa teiktā, personīgās ambīcijas ir svarīgas individuālajam piepildījumam, taču tās ir jāsaskaņo ar atbildības sajūtu pret sabiedrību.
Ja visi būs tik egocentriski un darīs tikai un vienīgi to, ko tie paši mīl, lielākā daļa no mums nedos nekādu pienesumu un labumu sabiedrībai kopumā. Nemaz nerunājot par to, ka nebūs kas dara ikdienas mazos bet ne mazāk svarīgos darbus - autobusos aizved mūs uz vietām, rūpejas lai veikalos svaigi dārzeņi, salabo mums zobus, utt..
Jau pirms 100 gadiem Keinss argumentēja līdzīgi, par to, ka sabiedrības progress ir atkarīgs no tā, ka cilvēki sniedz ieguldījumu kopējā labā, bieži vien veicot nepieciešamus, kaut arī mazāk pievilcīgus uzdevumus, kas uztur ekonomisko un sociālo struktūru.
Sabiedrība ir atkarīga no dažādām lomām un funkcijām, lai tā darbotos gludi. Daudzas no šīm lomām, piemēram, policisti, skolotāji un neatliekamās palīdzības darbinieki, parasti netiek uzskatītas par "sapņu darbiem", taču tās ir būtiskas, lai uzturētu sabiedrības veselību, drošību un izglītību. Kad cilvēki veic šos mazāk iecienītos darbus ar centību, viņi ievērojami veicina sabiedrības labklājību.
Tā, piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā strādājošās medmāsas un pārtikas preču veikalu darbinieki bija neaizstājami lai tiktu galā ar krīzi un nodrošinātu būtiskāko pakalpojumu nepārtrauktību.
Līdzsvars starp personīgajiem sapņiem un sabiedrības pienākumiem nozīmē atzīt gan individuālo ambīciju, gan kolektīvo atbildību vērtību. Šo līdzsvaru var sasniegt, izmantojot šādas 3 pieejas:
1. Jēgas atrašana tavā darbā:
jēgas atrašana darbā neatkarīgi no tā būtības var veicināt lielāku apmierinājumu ar darbu un sabiedrības ieguldījumu. Tas saskan ar Stīva Džobsa 2005. gada padomu "mīli to, ko tu dari", kas mudina cilvēkus atrast jēgu un apmierinājumu savās pašreizējās lomās.
2. Uz izaugsmi vērsta domāšanas veida pieņemšana:
izaugsmes domāšanas veida veicināšana var palīdzēt cilvēkiem uztvert mazāk pievilcīgos darbus kā personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas. Šī domāšanas veida maiņa var pārvērst vienkāršus uzdevumus par nozīmīgu darbu, kas veicina gan individuālo izaugsmi, gan sabiedrības labklājību.
3. Izglītība un informētība:
veicinot izpratni par dažādu sabiedrības lomu nozīmīgumu, cilvēki var novērtēt darbu savstarpējo saistību un kopējo ietekmi. Izglītības programmas var izcelt būtisko pakalpojumu nozīmi un veicināt cieņas un atzinības kultūru visiem darba veidiem.
Keinsa atziņas uzsver personīgo sapņu un sabiedrības pienākumu līdzsvara nozīmīgumu. Veicinot kultūru, kas novērtē gan personīgo ambīciju, gan kolektīvo atbildību, sabiedrības var nodrošināt ilgtspējīgu progresu un labklājību visiem.
Tāpēc "mīli to, ko tu dari" ir nozīmīgāks arī sabiedribai kopumā, jo mums ir labi ārsti, skolotāji, policisti utt, nevis visi cepj kanēļmaizītes vai vēlas kļūt par pro sērferiem.
Ko varam mācīties no vēsturiskām personībām
Ir daudz vēsturisku personību, kas demonstrējušas ievērojamu neatlaidību, kalpojot kā spēcīgi piemēri grūtību pārvarēšanā. Ko varam mācīties par neatlaidību un izturību no vēsturiskām personībām?
1. Viens no izcilākajiem izgudrotājiem, Tomass Edisons ir slavens ar savu neatlaidību, īpaši, izstrādājot elektrisko spuldzi. Edisons piedzīvoja vairāk nekā 1000 neveiksmju, pirms viņam izdevās izveidot funkcionējošu spuldzi. Viņš reiz teica: "Es neesmu cietis neveiksmi. Es vienkārši atradu 10 000 veidus, kas nedarbojas," uzsverot viņa neizsīkstošo apņēmību.
2. Kā izcila fiziķe un ķīmiķe, Marija Kirī saskārās ar dzimumu diskrimināciju savas zinātniskās karjeras laikā. Neskatoties uz šīm grūtībām, viņa kļuva par pirmo sievieti, kas ieguvusi Nobela prēmiju, un joprojām ir vienīgā persona, kas saņēmusi Nobela prēmijas divās dažādās zinātnes jomās – fizikā un ķīmijā.
Abi šiem cilvēki neveiksmes neuztvēra kā galīgo sakāvi, bet gan kā iespēju mācīties. Edisona skatījums uz viņa neskaitāmajiem neveiksmīgajiem eksperimentiem ilustrē, kā neveiksmes var kalpot par ceļu uz panākumiem.
Kirī dzīve demonstrē, cik svarīgi ir izturēt personiskās un sabiedriskās grūtības. Viņas neatlaidība, saskaroties ar neveiksmēm un diskrimināciju, ļāva sasniegt ievērojamus panākumus. Bet Edisona un Kirī spēja pielāgoties un ieviest inovācijas savās nozarēs izceļ to, cik svarīgi ir elastīgi un radoši risināt problēmas.
Kā atrast piepildījumu savā ikdienas darbā
Piepildījuma atrašana ikdienas darbā ir būtiska ilgtermiņa panākumiem un personīgajai apmierinātībai. Lai veidotu piepildījuma sajūtu savā ikdienas darbā, kas savukārt ved pie noturīgas motivācijas un profesionālās attīstības, varam izmantot psiholoģiskās teorijas un empīriskos pētījumus, pētīt, kā mainīt domāšanas veidu un pielāgot ikdienas darbības saviem iekšējiem motivatoriem, lai palielinātu apmierinātību un prieku, un spert praktiskus soļus, lai mīlētu to, ko daram.
Šie praktskie soļi ir:
1. Sasniedzamu mērķu noteikšana:
reālistisku un sasniedzamu mērķu noteikšana ir pirmais solis, lai atrastu piepildījumu ikdienas darbā. Sadalot lielākus mērķus mazākos, pārvaldāmos uzdevumos, cilvēks var sajust progresu un panākumus.
2. Domu pārformulēšana un fokuss uz pozitīvajiem darba aspektiem:
domu pārformulēšana un fokuss uz pozitīvajiem darba aspektiem ir spēcīgi instrumenti, lai atrastu piepildījumu ikdienas uzdevumos. Fokuss uz pozitīvajiem darba aspektiem var radīt pozitīvāku un piepildītāku darba vidi. Šī prakse var arī uzlabot izturību un samazināt stresu, kas veicina vispārējo labklājību.
Piepildījums rodas kad cilvēki apmierina pamatvajadzības
Psychology Today šogad rakstīja par to, ka piepildījums rodas kad cilvēki apmierina savas pamatvajadzības – kompetenci, neatkarību un saistību ar citiem. Šīs vajadzības rada motivācijas pavedienu, kas uzlabo dzīves apmierinātību un darba rezultātus.
Kompetence
Kompetences sajūta nozīmē, ka cilvēks labi izpilda savu darbu un apgūst uzdevumus. Šī profesionālās prasmes sajūta palielina pārliecību un apmierinātību, kas veicina lielāku iesaistīšanos un piepildījumu. Rakstā minētais Virginia Tech pētījums atklāja, ka darbinieki, kuri jutās kompetenti, bija vairāk motivēti un apmierināti ar savu darbu.
Neatkarība
Kontrole pār savām darbībām un lēmumiem darbā ir vēl viens svarīgs faktors piepildījuma gūšanai. Neatkarība ļauj cilvēkiem pielāgot savas lomas, lai tās labāk atbilstu viņu stiprajām pusēm un kaislībām, padarot ikdienas uzdevumus jēgpilnākus.
Par tādas darba vides veidošanu, kur darbinieki pārveido savas lomas, lai tās atbilstu viņu vērtībām, savā blogā raksta TalentQuest, norādot, kā neatkarība un radošums var pārvērst arī monotonus uzdevumus par jēgpilniem sasniegumiem.
Saskare (attiecības) ar citiem
Ciešu attiecību veidošana ar kolēģiem un piederības sajūta darbā veicina apmierinātību arī ar savu darbu. Atbalstoša darba vide, kurā cilvēki jūtas novērtēti un saprasti, palielina viņu kopējo piepildījumu.
Ar piepildījuma atrašanu ikdienas darbā mēs nedomājam tikai tūlītēju apmierinājumu, bet arī par izaugsmes domāšanas un ilgtermiņa panākumu veicināšanu. Darbs, kas virzīts uz mērķiem un iekšējo motivāciju, palīdz saglabāt augstu motivācijas līmeni, kas ir būtiski nepārtrauktai personīgajai un profesionālajai attīstībai. Pieņemot iespējas pilnveidoties un koncentrējoties uz iekšējo motivāciju, cilvēki var sasniegt ilgstošus panākumus un piepildījumu savā karjerā.
Kā "Mīli to, ko tu dari" pielietot savā darbā
"Mīli to, ko tu dari" atklāj vairākus svarīgus ieskatus, kā sasniegt piepildījumu un izcilību savā darbā. Stīva Džobsa slavenais padoms uzsver, cik svarīgi ir atrast apmierinājumu un mērķi savā pašreizējā darbā, nevis nemitīgi meklēt ideālo darbu.
Psihologu pētījumi apstiprina šo skatījumu un saka, ka svarīgi ir neatlaidība un ilgstoša centība, lai sasniegtu ilgtermiņa panākumus, bet laime un piepildījums bieži vien rodas pilnībā iesaistoties kādā darbībā, pat ja tā sākotnēji šķiet garlaicīga, monotona.
Lai pielietotu šos principus savā darbā, nepieciešami vairāki praktiski soļi:
1. Identificē un pieņem kaislību savā pašreizējajā darbā:
sāc ar to darba daļu identificēšanu, kas tev patiesi patīk un kurās esi labs - šo aspektu iekļaušana savā ikdienas darbā var ievērojami uzlabot apmierinātību.
2. Koncentrējies uz procesu, nevis rezultātiem:
pārslēdz uzmanību no gala rezultāta uz prieku par pašu procesu kā tādu tā darīšanas laikā, jo patiess apmierinājums nāk no darbībām, nevis tikai to rezultāta.
3. Sasniedz plūsmas stāvokli (flow state):
tiecies pilnībā iesaistīties savos uzdevumos - dziļa iesaistīšanās darbā var novest pie lielāka apmierinājuma un produktivitātes.
Ietekme uz personīgo un profesionālo dzīvi
Mīlestības kultivēšana pret savu darbu rada dziļu ietekmi gan uz personīgo, gan profesionālo dzīvi. Tas uzlabo darba apmierinātību, veicina radošumu un inovācijas, kā arī uzlabo vispārējo labklājību.
Personīgo vērtību un kaislību saskaņošana ar profesionālajām lomām ne tikai uzlabo sniegumu, bet arī nodrošina piepildītāku un produktīvāku darba dzīvi.
Lai kultivētu mīlestību pret savu darbu, nepieciešams iekļaut savas kaislības pašreizējajā darbā, koncentrēties uz procesu, attīstīt izturību un līdzsvarot personiskās ambīcijas ar sabiedrības ieguldījumu.
Pielietojot šos principus, cilvēki var gūt lielāku apmierinātību un panākumus savā darbā, kas galu galā ved uz piepildītāku un ietekmīgāku profesionālo dzīvi.
Tāpēc mīli to, ko tu dari, un redzēsi, cik vieglāks kļūs tavs darbs - tu to sāksi darīt lieliski, kļūsi gandarīts par procesu un būsi patiesi apmierināts ar rezultātu. Tu būsi atradis piepildījumu darbā un profesionālu apmierinātību.
Newsletter
Video
Blog
